„Likteņu ceļš”
Pa dzīvnieku pēdām
Šī meža taka sastāv no divām daļām tādēļ arī ir divi nosaukumi.
Par likteņu ceļu nosaucām tāpēc, ka izejot šo ceļu Jūs būsiet, liecinieki kādus postījumus izdarījis vācu- krievu karš un vēlāk PSRS iekārta.
Šajā ceļa garumā sastapsiet mājvietas, kur līdz karam veiksmīgi saimniekoja zemnieki. Karš iznīcināja saimniecības, bet palikušos iedzīvotājus, kas pārcieta kara šausmas, un vēlāk piedzīvoja PSRS režīmu- izsūtīja uz Sibīriju. Atgriezušies Latvijā viņu iekoptie īpašumi un sētas un jau bija kolhozu un valsts mežniecības īpašumi.
Nonākot pie mājvietas „Eglienes”, mums ir atstāta vēstures liecība stāstā, ko stāstījis bijušo mājas iedzīvotāja dēls, savukārt viņam šo stāstu atstājuši viņa vecāki.
„…kara pēdējās dienās krievu aviācija bombardēja visu apkārtni, viņiem bumba krita blakus mājai, kura bija arī liktenīga. Māja sagruva, vēlāk uzbūvēja pagaidu māju, bet tad vectēvu aizsūtīja uz Sibīriju un tā arī šajā vietā dzīvot vairs neatnāca. Tikai vairāk kā pēc 50 gadiem atguva īpašumu, bet dzīvi jau veidoja citur.”
Šī apkārtne ir vēstures cienīga vieta ar to, ka Vārtājas upe ir otrā pasaules kara beigu robežlīnija krievu un vācu karaspēkiem. Krievu armija atspieda fašistus pāri upei pa kuru krastu Jūs iesiet, tas notika 1945.g. 8. maijā, kad vācu armija kapitulēja. Tad arī PSRS armijai bija laiks „uzdarboties” brīvi šajā apkārtnē.
Mūsu takas beigās izveidojām piemiņas vietu, kas simbolizē latviešu spēku. Lai kādas rētas karš mums ir atstājis, ja mēs par savu dzimteni cīnīsies ar Lāčplēša spēku, neviens mūs neuzvarēs. Par to arī liecina „Kurzemes Pērle”, ko sākām veidot 2000. gadā.
Takas otrs nosaukums- pa dzīvnieku pēdām tādēļ, ka daļa no takas garuma ir izveidota pa dzīvnieku takām. Šī apkārtne ir ļoti bagātīga ar dzīvniekiem. Ja ceļā uzvedīsieties klusi, un ja tas būs agrā rīta stundā vai pirms saules rieta, Jums ir liela iespēja sastapt briežus, stirnas, aļņus, mežacūkas, bebrus, āpšus, jenotsuņus un arī daudzus dažādus putnus-dzērves, melno stārķi un arī ērgļus. Šajā vietā atsāka audzēt arī koka vardes, tādēļ arī uz Vārtājas upītes tika izveidots dambis, kas pacēla upes līmeni, lai applūstu pļavas, kurās labi iedzīvojās koka vardes. Šīs vardes ir ar ļoti izteiktu spilgtu zaļu krāsu, pēc izskata vardes ir gandrīz apaļas, nevis trīsstūrveida, kā parastās, nedaudz lielākas par divlatnieka lieluma izmēru. Šīs vardes grūti ir ieraudzīt, bet ja laime būs Jūsu pusē, tad arī šos abiniekus ieraudzīsiet sēžot kādā krūmā vai uz lielāka zaļu stiebra. Tikai esi vērīgs un uzvedies prātīgi.
Meža takas kopējais garums ir 6 km, ejot ļoti prātīgi, meža taka izejama apmēram 2 līdz 3 stundās. Ejot pa taku sarunāsim šādas lietas-neizmetiet gružus, nelietojiet atklāto uguni, nelauziet ceļa norādes. Nepostīsim dabu!